Norises vieta
Ziedoņdārzs nav senākais, tomēr tas ir viens no demokrātiskākajiem un atbilstoši tam arī viens no iemīļotākajiem pilsētas parkiem. To aizsāka veidot pēc 1935. gada, kad parka atrašanās rajonā tika nojaukta vecā koka apbūve. Tad arī dārzu un ainavu arhitekts Andrejs Zeidaks (1874-1964), atbilstoši savai pārliecībai, izveidoja šo dārzu, sintezējot ainaviskās un ģeometriskās dārza formas. Parka izveidošana turpinājās no 1937. līdz 1939. gadam. Apvienojot biologa un mākslinieka talantu, viņš panāca saulainības – dzīvības un prieka noskaņas dominanti. Tieši tāpēc viņa veidotos parkus pamatoti uzskatām par īpaši latviskiem.
Arī Ziedoņa dārza nosaukumu deva Andrejs Zeidaks, taču šī rajona iedzimtie zina tā skaidrojumu. Tas ir īpaši lielais ziemciešu īpatsvars dārza apstādījumos, kas katru pavasari pārsteidz mūs it kā nesagatavotus ar savu košo atdzimšanu. Un ziemcieši paplašinātā nozīmē esam arī katrs mēs, šajos platuma grādos dzīvojošie, kuri, neskatoties uz ģeogrāfiskiem, sociālajiem un politiskajiem apstākļiem, ik pavasari mostamies pārsteidzoši mundri un harmoniski.
Arī Ziedoņa dārza nosaukumu deva Andrejs Zeidaks, taču šī rajona iedzimtie zina tā skaidrojumu. Tas ir īpaši lielais ziemciešu īpatsvars dārza apstādījumos, kas katru pavasari pārsteidz mūs it kā nesagatavotus ar savu košo atdzimšanu. Un ziemcieši paplašinātā nozīmē esam arī katrs mēs, šajos platuma grādos dzīvojošie, kuri, neskatoties uz ģeogrāfiskiem, sociālajiem un politiskajiem apstākļiem, ik pavasari mostamies pārsteidzoši mundri un harmoniski.